Kāda ir Latvijas politiskā iekārta?

 Kas tad īsti raksturo demokrātisku valsti? Demokrātiskas vēlēšanas, kurās tauta drīkst izvēlēties par kuru no piedāvātajām politiskajam organizācijām atdot savu balsi, jeb vārda brīvība, kad tauta drīkst brīvi paust savu viedokli? Manuprāt, demokrātiska valsts ir valsts, kur tauta ne vien nosaka kādas politiskās  organizācijas veidos valsts vadību, bet pati tauta izvēlas  konkrētus vadītājus, ne tikai no politisko organizāciju vidus. Pati tauta nosaka kā attīstīsies valsts un kādu attīstības ceļu tā ies. 
 Tātad, pamēģināsim izanalizēt kāda tad patiesībā politiskā iekārta ir Latvijā, un cik ļoti tā atbilst demokrātijas pamatlikumiem un Latvijas Satversmei.
 Latvijas valsts Satversmē   stāv rakstīts, ka  jebkurš pilsonis ir tiesīgs būt ievēlēts Saeimā, ja vien par viņu ir balsojuši pietiekams skaits iedzīvotāju. Izklausās godīgi, bet kā ir patiesībā. Patiesība ir daudz savādāka. Ja vēlies iekļūt Saeimā nav vajadzības iet un prasīt balsis no tautas, bet gan jāiestājas politiskajā partija, kur drīkst iestaties tikai personas, kuras ir pazīstamas ar kādu no partijas biedriem. Iestājoties politiskajā partijā, tās biedriem ir jāmaksā šai organizācijai 1% no saviem ikmēneša ienākumiem un jāpakļaujas partijas līderim.
Ja esi paklausīgs partijas biedrs un esi ziedojis pietiekami lielu naudas summu ''savai'' politiskajai partijai, un šai partijai ir izdevies iegūt pietiekami daudz vēlētāju balsis, tad Tev pastāv iespēja kļūt par Saeimas deputātu, taču arī tad tev nav tiesību pieņemt patstāvīgus lēmumus, bet gan jāklausa tas, kurš tevi ielicis šajā amatā, tātad partijas vadība.
 Šāds ''demokrātijas'' modelis, kaut vai Saeimā būtu 500 deputātu, nekad nenodrošinātu demokrātiju, jo deputāti pakļautos tikai savu partiju līderiem, padarot valsti par privātu partiju vadītāju īpašumu.
Tātad Latvijas politiskā iekārta nav demokrātiska, bet vairāk līdzinās partiju līderu diktatūrai.
 Jūs iespējams vaicāsiet, kādēļ tad Latvija ir šāda jocīga politiska iekārta, vai tad visur pasaulē tā nav? Redziet, attīstītās demokrātijas sākas ar demokrātiju pašā partijā, katrs politiskās partijas biedrs ir spējīgs pats pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbiem. Protams, netrūkst visādu nejēgu un pakalpiņu, taču par tādiem tauta nevēl un šeit svarīgi zināt, ka demokrātiskā valstī tauta balso par sevis izvēlētu politiķi un nevis par partiju. Protams,pēc partijas piederības redzams politiķa virziens un politiskā doma, taču ari pašā politiskajā partijā pastāv dažādi uzskati. Tātad iedzīvotāji balso par politiķi un tie politiķi, kuri iegūs visvairāk balsu, iekļūst valsts pārvaldē un attiecīgi jo vairāk politiķi no vienas politiskās partijas tiek ievēlēti, jo lielāka politiskās partijas ietekme valsts pārvaldē. Tātad politiķiem seko partija, nevis politiskajai partijai- politiķi. Un tieši tādēļ, šie politiķi nemaksā par muļķīgām reklāmām solot nereālas lietas, bet dodas pie vēlētājiem, zvanot pie durvīm un stāstot iedzīvotājiem par saviem plāniem kā padarīt iedzīvotāju dzīvi labāku. Tieši tādēļ, šie politiķi dara visu iespējamo, lai nesabojātu savu reputāciju un pildītu solījumus, jo nekāda politiskā partija nespēj glābt slikta politika reputāciju, bet tieši otrādi negodīgi politiķi sabojā partijas reputāciju un visi partijas pārstāvji var nonākt neapskaužamā situācijā, tādēļ attīstītas demokrātijas valstī politiķiem ir ļoti svarīgi saglabāt savu labo slavu.
 Vēl viena lieta, kas norāda uz demokrātisku valsti ir politiskajām partijām nepiederoši politiķi, kurus dēvē par neatkarīgajiem politiķiem. Šie politiķi aizstāv savu vēlētāju intereses un savus politiskos uzskatus. Latvijā spilgts piemērs bija deputāti, kurus partija ielika Saeimas deputātu amatos un šie deputāti atstāja politisko partiju un kļuva par neatkarīgiem, jo tas bija vienīgais veids kā neatkarīgi deputāti varēja iekļūt Latvijas valdībā. Protams, partijai vairs nebija nekādas teikšanas pār šiem deputātiem jo partijai nav reālas varas, tādēļ viņi palika savos amatos. Protams, cits stāsts ir par to, cik labi šie deputāti veic savu darbu.
 Ja valsts amatpersonai obligāti jābūt kādas partijas biedram, vai tas nepadara partiju par noteicēju valsts pārvaldē? Vai šāda vēlēšanu sistēma neatdod valsts varu privātu organizāciju rokās, kuru veido nevis tautas vairākums, bet gan neliels skaits privātpersonu, kuru mērķis ir savu biedru labklājība (partijas ''Vienotība'' statūti).
 Tautai ir jāsaprot, ka partija nav tiesiski saistīta ar valsts pārvaldi un tās biedru darbību, tātad partija neuzņemas nekādu atbildību par savu biedru darbību. Ka piemēru var minēt makšķernieku vai mednieku biedrību, tā neuzņemas atbildību, ja kāds no biedriem nodarbojas ar nelikumībām. Taču atšķirība ir tāda, ka partijas biedri pilda partijas rīkojumus. Sanāk tādi kā partijas pakalpiņi, kuri pilda pavēles un uzņemas pilnu atbildību, bet, ja kas noiet greizi, partija izliekas nekā nezinām.
Paņemsim un pastudēsim vienas no nedemokrātiskākām valstīm - Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR), vai tiešām tur esošā politiskā iekārta ir tik nedemokrātiska salīdzinājumā ar Latviju?  Oficiāli ĶTR ir daudzpartiju sistēma, valsts pārvaldē piedalās 9 politiskās partijas (neskatīsim Hong Kong un Macau) taču praktiski pie varas ir dominējošā komunistu partija, jo ir lielā pārsvarā attiecībā uz citam partijām, ka arī izmantojot savu vairākumu ir izveidota sistēma, kura padara gandrīz par neiespējamu citām politiskajām partijām tikt pie varas valstī, līdzīgi kā to dara valdošās partijas Latvijas republikā. ĶTR ir arī partijām nepiederošas personas, kuras ir iekļuvušas valsts pārvaldē (Yao Lifa), protams, tas nenācās viegli taču pat komunistiskajā valstī tas nav neiespējams, salīdzinājumam Latvijā šādas neatkarīgas privātpersonas ievēlēšana nav likumīgi iespējama (Vēlēšanu likums), kaut gan Latvijas Satversmē rakstīts pilnīgi pretējais.
 Saliekot visu kopā varam redzēt ka Latvijas politiskā iekārta ne tuvu nav demokrātiska un pat komunistiskajā Ķīnā ir demokrātiskāki vēlēšanu likumi kā Latvijā, turklāt Latvijas vēlēšanu likums ir pretrunā ar Latvijas Satversmi.
 Mans piedāvājums šīs problēmas risināšanai būtu politisko partiju demokratizācija un vēlēšanu likuma izmaiņas, kas ļautu neatkarīgām personām iekļūt valsts pārvaldē, kuriem nebūtu jāatskaitās politiskajai partijai, bet gan saviem vēlētājiem. Ticu, ka mēs visi pazīstam kādu labu vadītāju, uzticamu personu, kura spētu atbildēt par saviem vārdiem un pildīt solījumus, protams, nesolot neiespējamo. Šādi cilvēki iespējams nespētu ietekmēt valsts pārvaldi, jo nebūtu vairākuma, taču  spētu stāties pretī lielajām politiskajam partijām un to monopolam valsts pārvaldē.
Demokratizējot politiskās partijas, tās biedri paši drīkstētu izlemt kā balsot par katru likumprojektu, paši spētu pieņemt lēmumus un tos pamatot, nevis sēdētu Saeimā un spiestu podziņu pēc partijas pavēles, padarot tos par ļoti dārgiem podziņu spiedējiem valsts pārvaldē. Negribētu teikt, ka visi deputāti pieskaitāmi šim sarakstam, taču to ir  ļoti maz, salīdzinājumā ar ''podziņu spiedējiem''.
 Manā skatījumā politiskajai partijai ir jābūt organizācijai, kur iedzīvotāji ar līdzīgu redzējumu par valsts nākotni, apvienojas, lai realizētu savus politiskos mērķus, bez obligātiem maksājumiem, bez pakļaušanās partijas vadībai, bet balstoties uz savstarpēju vienošanos. Šāda politiskā partija būtu demokrātiska, tajā varētu iestāties visi līdzīgi domājošie, arī tie kuriem nav līdzekļu partijas finansiālam atbalstam. Jebkurš partijas biedrs varētu kandidēt vēlēšanās, nevis tikai partijas vadības izvēlētie. Protams, būtu jāievēro partijas biedru izvēle, lai tajā nenonāk kriminālnoziedznieki, korumpēti ierēdņi un citu partiju ielikteņi, kuri bojātu partijas reputāciju. Manuprāt šāda politiskā partija būtu daudz demokrātiskāka, kas padarītu arī mūsu valsti daudz demokrātiskāku.
 Neatbalstu tos, kuri runā par tautas vēlētu prezidentu, jāsāk būtu ar tautas vēlētu Saeimu!

                                                                                                             Jānis Jeršovs